Tūlītējs atbalsts, lai pārciestu krīzi Ukrainā

Nedēļā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā skatuves mākslinieks un uzņēmējs Rafals novēroja iebrukuma radītās sekas savā dzimtajā pilsētā Vroclavā, kas atrodas Polijas dienvidrietumos. Pie apkaimē esošā Ukrainas kultūras centra kārtām tika krātas ziedojumu kastes. Uz ielām un veikalos viņš dzirdēja ukraiņu valodu.

Drīz pēc tam viņa Airbnb piedāvāto mājokli cita pēc citas uz mēnesi rezervēja trīs ukraiņu ģimenes. Rafals jutās nekomfortabli par to, ka tiek prasīta maksa no cilvēkiem, kuri bēg no kara, tāpēc viņš sazinājās ar Airbnb klientu apkalpošanas dienestu. Uzzinājis, ka Airbnb.org varētu subsidēt šo cilvēku uzturēšanos, viņš reģistrējās platformā.

Saskaņā ar ANO Cilvēktiesību padomes datiem sešu mēnešu laikā kopš 2022. gada februāra iebrukuma Ukrainā valsti ir pametuši gandrīz 7 miljoni cilvēku. Miljoniem ģimeņu ieradās pilsētās visā Eiropā, līdzi ņemot tikai dažus koferus. Tām nebija ne jausmas, kad varēs atgriezties mājās.

Reaģējot uz krīzi, Airbnb.org izteica aicinājumu savām bezpeļņas partnerorganizācijām un globālajai saimnieku kopienai: vai varat mums palīdzēt sarūpēt pagaidu mājokļus līdz 100 000 cilvēku, kas pamet Ukrainu?

Kopš tā laika Airbnb.org ir sasniedzis šo mērķi, pateicoties dāsnajam atbalstam, ko snieguši saimnieki, ziedotāji un humānās palīdzības organizācijas, kas palīdz cilvēkiem mainīt dzīvesvietu.

Daži no tiem, kas atbildēja uz aicinājumu, piemēram, Rafals, jau ilgstoši ir Airbnb saimnieki, kuri šajā krīzes laikā piedāvā mājokļus ar atlaidi, izmantojot Airbnb.org. Citi, piemēram, Berlīnē dzīvojošā amerikāņu datu zinātniece Mērija, bija viena no 40 000 jauno saimnieku, kuri pieteicās piedāvāt bēgļiem uzturēšanos mājoklī bez maksas vai ar atlaidi, izmantojot Airbnb.org.

Rafals atzīst, ka iebrukums Ukrainā šokēja ikvienu, ko viņš pazīst Polijā, taču viņš bija sajūsmā par to, cik ātri viņa draugi un kaimiņi reaģēja uz kara bēgļu nonākšanu valstī. Cilvēki devās uz Vroclavas dzelzceļa staciju, lai ziedotu pārtiku un dažādas preces, ko piegādāt uz Ukrainas robežu.

Viņš kopā ar kolēģiem sāka rīkot muzikālus labdarības pasākumus, taču vēlējās arī rast iespējas palīdzēt tūlītēji. "Ir patiešām nomācoši, ja nav pajumtes, kur pārlaist nakti un kur vienmēr atgriezties," viņš secina.

Rafals turpina piedāvāt savu mājokli Airbnb.org platformā, lai uzņemtu viesus, kuri pametuši mājas krīzes dēļ. Viņš ir arī palīdzējis tulkot Airbnb.org vebinārus poļu valodā.

Esot Berlīnē, kas atrodas aptuveni 350 kilometru (215 jūdžu) attālumā uz ziemeļrietumiem no Vroclavas, Mērija sekoja līdzi ziņām par iebrukumu Ukrainā. Tiešsaistē ieraugot Airbnb.org aicinājumu rīkoties, viņa publicēja sava dzīvokļa sludinājumu rezervēšanai bez maksas.

Ar viņu sazinājās kāds Patvēruma, pajumtes un migrācijas organizācijas (ORAM) pārstāvis. Tā ir viena no Airbnb.org partnerorganizācijām. Kā ziņojuši daudzi mediji, noraidošā attieksme pret LGBTQ+ kopienu Ukrainā un dažās no kaimiņvalstīm padarījusi LGBTQ+ kopienas pārstāvjus, kas pametuši mājas šī kara laikā, īpaši neaizsargātus. ORAM pārstāvis jautāja Mērijai, vai viņa savā mājoklī varētu uzņemt divas transpersonas.

Mērija labprāt uzņēma viesus, kas pārstāv LGBTQ+ kopienu. "Es zināju, ka manā dzīvoklī viņi varēs justies īpaši droši," viņa saka.

Drīz pēc tam, kad Mērija bija uzņēmusi pirmos viesus, ieradās Dima, lai paliktu viņas mājoklī divas nedēļas. Dima ir homoseksuāls vīrietis vecumā no 20 līdz 30 gadiem, un viņš dzīvoja Kijivā, kad krievi sāka bombardēt pilsētu. Vietējā organizācija ar nosaukumu Safebow palīdzēja Dimam un viņa kaķim Pīčam caur Poliju nokļūt Berlīnē. Berlīnē organizācija ORAM palīdzēja viņam atrast mājokli un reģistrēties sociālo pakalpojumu saņemšanai.

Pēc šķēršļiem pilnā ceļojuma ierašanās Mērijas dzīvoklī Dimam bija liels atvieglojums. "Pirmajās dienās es biju īpaši emocionāls," viņš saka. "Es pat nezinu, kas man bija svarīgāk: būt drošā vietā vai vienkārši saprast, cik lielu atbalstu es saņemu."

Pirmo nedēļu, kamēr Dima uzturējās Mērijas mājoklī, viņa bija devusies prom no pilsētas. Kad viņa atgriezās Berlīnē, abi ātri rada kopīgu valodu. Viņi stundām ilgi sēdēja pie virtuves galda, kopīgi ieturēja maltītes un dzēra alu. Lai arī Dima ir pārcēlies uz citu dzīvokli, abi joprojām turpina sazināties.

"Tas bija milzīgs atspēriena punkts, uzsākot dzīvi šeit," stāsta Dima.

Mērija atceras, cik patiesībā viegli bija uzņemt viesus. "Mana rīcība jau nebija nekas īpašs," viņa skaidro. "Es riskēju. Radītās neērtības bija pavisam nelielas."

Viņa salīdzina šīs neērtības ar to, ko pastāstījuši uzņemtie viesi: "Es iztēlojos, ko nozīmē tikt galā [ar visu] pilnīgi svešā vietā, kurā atrodos pret savu gribu, nošķirtībā no ģimenes. Tas ir apbrīnojami. Tas ir grūti."

Mērija nebija gaidījusi, ka sadraudzēsies ar saviem viesiem, bet viņai ir liels prieks par radīto kopienas sajūtu.

"Bieži vien ieguldītās pūles nesniedz redzamus rezultātus," viņa saka. "Taču tādējādi es varēju mainīt vismaz viena cilvēka dzīvi."