Pārdzīvojumi par ugunsgrēku rada ciešu draudzību

Open Homes tagad ir Airbnb.org

Airbnb programma Open Homes ir kļuvusi par Airbnb.org – pavisam jaunu bezpeļņas organizāciju, kas dibināta saskaņā ar ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa 501. panta c) punkta 3. apakšpunktu. Paldies, ka kopā ar mums veidojat Open Homes kopienu. Esam priecīgi, ka iesaistīsieties organizācijas jaunajos centienos.

2018. gada 8. novembra rītā Melisa Džonsone, kura bija stāvoklī vairāk nekā astoņus mēnešus, ļāva sev pagulēt ilgāk, kamēr bērni gatavojās skolai. Viņa atceras, kā vīrs un meita raksturoja debesis – tās esot izskatījušās oranžas. Šķita, ka varbūt kaimiņu pilsētā ir izcēlies ugunsgrēks.

Pēc pusstundas piezvanīja Melisas meita. "Viņa teica, ka stundas skolā nenotiek. Piecēlos un ieraudzīju debesis – biju šokā," stāsta Melisa. "Tās bija sarkanas un oranžas, šķita, ka ir pienākusi pastardiena. Un tad es ieraudzīju, ka visapkārt ir pelni."

Melisa un viņas vīrs Trevors 14 gadus bija dzīvojuši Peradaisā, Kalifornijā, taču pārcēlās uz dzīvi savās mājās tikai nedēļu pirms postošā Kempas ugunsgrēka, kas plosījās šajā štatā. Torīt "man bija priekšnojauta, ka drošības labad mums visiem būtu jāsakravā mantas un jādodas prom."

"Visi" bija Melisa, Trevors un abi viņu bērni, kā arī Trevora tēvs, divi lielie dāņu šķirnes suņi, toipūdelis, kaķis un trusis. Viņi sakravāja mantas divās automašīnās, un Melisa steidzās pēc bērniem.

"Cilvēki bija panikā un brauca ar automašīnām, neievērojot nekādus noteikumus. Aina bija gluži kā filmā. Nevienam neienāk prātā, ka nāksies piedzīvot kaut ko tik biedējošu. Liesmas visapkārt, lai arī uz kuru pusi jūs skatītos. Brīžiem bija sajūta, ka braucu tieši liesmās. Man nebija ne jausmas, vai braucu pareizā virzienā. Es raudāju visu laiku."

Ģimene galu galā nokļuva Čiko, Kalifornijā, kur varēja apmesties Melisas māsas mājoklī, bet tas bija vienistabas dzīvoklis, kurā uzturējās četras dažādas mājsaimniecības. "Kopā mēs bijām 15 cilvēki un 18 vai 19 dzīvnieki," stāsta Melisa. "Mana mamma gulēja savā Durango automašīnā, taču tik un tā dzīvoklī bija ļoti maz vietas – ne vairāk kā 47 kvadrātmetri. Bija ļoti neērti, jo īpaši tāpēc, ka biju stāvoklī. Tāpēc es zināju, ka mums ir jāatrod cits risinājums."

Dažas dienas pēc Kempas ugunsgrēka izcelšanās Sinde Dolfina sēdēja baznīcā un klausījās, kā mācītājs stāsta par ideju darīt visu iespējamo. "Viņš stāstīja, ka nedrīkst vilcināties un ir jāpiešķir savai dzīvei vērtība, it visam nododoties ar visu sirdi," saka Sinde, uzņēmēja no Sakramento, Kalifornijas.

Sinde visu mūžu ir strādājusi brīvprātīgo darbu, tostarp iesaistoties draudzes jauniešu grupās, mentorējot audžuģimenē uzņemtu pusaudzi un organizējot brokastis bezpajumtniekiem. "Bet, klausoties šos vārdus, es nodomāju: "Pavisam netālu, Bjutas apgabalā, plosās briesmīgs ugunsgrēks, un es nedaru visu iespējamo." Vai saprotat? Ir ļoti jauki nosūtīt dažas segas un T kreklus, bet kā varu sniegt vēl nozīmīgāku ieguldījumu seku novēršanā?"

Viņa sazinājās ar vietējo ugunsdzēsības dienestu, kas aicināja izpētīt Open Homes. Sinde nekad nebija uzņēmusi Airbnb viesus, un viņa Sakramento īrē īpašumu, kas ietver arī viesu namu. Mājokļa īpašnieks deva atļauju, un viņa uzkopa mājokli un publicēja tā sludinājumu Open Homes katastrofu seku novēršanas lapā.

"Jau pēc stundas saņēmu ziņu no Melisas," saka Sinde. "Es nekad neaizmirsīšu, ka ziņojuma pirmais teikums bija: "Lai Dievs tevi svētī." Tālāk [Melisa] aprakstīja savu ģimeni: 11 gadus vecs dēls, vīrs un vīratēvs, kuram bija invaliditāte. Viņa rakstīja: "Esam izmisumā. Esam neliela ģimene ar dažiem suņiem. Zinām, ka tā varētu būt problēma, bet, ja jums nav iebildumu, mēs labprāt uzturētos jūsu mājoklī. Ak, jā – turklāt esmu stāvoklī." Visa šī situācija padarīja mani īpaši emocionālu – nespēju noticēt, ka kāds šai ģimenei varētu pateikt "nē"."

Sinde atbildēja nekavējoties, un pēc mazāk nekā 24 stundām Melisa ar ģimeni ieradās Sakramento. Sindei šī bija pirmā pieredze saimnieces lomā, un viņa atceras, ka emocijas bija pretrunīgas. "Es biju noraizējusies, jo vēl nekad nebiju piedāvājusi mājokli svešiniekam. Pirms durvju atvēršanas es nodomāju: "Ceru, ka rīkojos pareizi. Esmu sieviete, kura šajā mājā dzīvo viena pati, un varbūt nerīkojos pareizi…" Bet, kad atvēru durvis un ieraudzīju [Melisu], es acumirklī sapratu, ka rīkojos pilnīgi pareizi."

Arī Melisa atceras, ka bija satraukusies. "Nevar zināt, kāda būs situācija, un, pārdzīvojot tik lielu, traģisku šoku, mums bija ļoti grūti aptvert notikušo," viņa stāsta. "Bet Sinde un viņas smaids visu padarīja gaišāku un ļāva mums justies ērti. Varu apgalvot, ka viņa ir ļoti jauks cilvēks."

Lai ģimene varētu justies ērti, Sinde bija sagatavojusies – viesu namā sarūpēja tīrus dvieļus, dažus telpu sildītājus un karsto šokolādi. "Es tikai mēģināju paredzēt, kas varētu būt visnepieciešamākais cilvēkiem, kuri pārceļas uz jaunu mājokli un mēģina saprast, ko iesākt."

Abas sievietes īsziņās bija apspriedušas dažādus praktiskus jautājumiem, tāpēc Melisa zināja, ko no telpas varēs sagaidīt. "Sinde mums pastāstīja, ka vietas nebūs daudz, bet, ja mums tas der, viņai iebildumu nav. Un, protams, mums derēja jebkurš variants. Mums bija pieejama izvelkamā gulta un lieliska, maza vannasistaba – tā bija ļoti jauka. Jutos gluži kā mājās."

Izmantojot Facebook, Sinde informēja draugus, ka viņa uzņems viesus, kuri ir zaudējuši visu Kempas ugunsgrēkā. Kaimiņi pagatavoja vakariņas, un draugi atveda autiņbiksītes, drēbes un sētiņu mazulim. "Mani draugi bija teju vai neapturami," atceras Sinde. "Man šķiet, ka lielāku iespaidu atstāj tas, ja ģimene, kurai sniedzat palīdzību, ir pazīstama. Cilvēki primāri vēlas apzināties, ka viņi patiešām izmaina citu cilvēku dzīvi."

Lai gan Melisas ģimene pie Sindes uzturējās tikai trīs naktis, kamēr atrada dzīvokli, kurā apmesties uz ilgāku laiku, tā bija iespēja atpūsties un izplānot, kā rīkoties tālāk. "Man šķita, ka viņi raudās un būs ļoti noraizējušies," atceras Sinde. "Bet patiesībā viņi bija noskaņoti pozitīvi un teica: "Paldies. Mēs atkal nostāsimies uz kājām un esam priecīgi, ka mums ir vieta, kur to varam izdarīt." Viņiem tā bija iespēja tikt skaidrībā un saprast, ka lēnā garā, soli pa solim ir iespējams pārvarēt jebkuras grūtības."

Šobrīd Melisas ģimene dzīvo kādā dzīvoklī Kārmaiklā, aptuveni 20 minūšu attālumā no Sindes. Mazulīte Anete piedzima piecas dienas pēc pārcelšanās, un Sinde un Melisa bieži sazinās ar īsziņu palīdzību, pastāstot par to, kas jauns, un nosūtot bērna bildes.

Nesen Sinde nolīga Melisu sarīkot produktu apmācību savā mazajā uzņēmumā, kurā viņa var strādāt nepilnu darba laiku, kamēr rūpējas par mazuli. Melisa saka: "Sinde ir īpaša. Viņa atstāja dziļu iespaidu uz manu dzīvi. Nekad neaizmirsīšu viņas laipnību un nesavtīgo palīdzēšanu. Viņa joprojām mūs atbalsta un palīdz, kad vien tas ir nepieciešams."

Melisa un Trevors joprojām mēģina saprast, kā un kad varēs atgriezties uz dzīvi Peradaisā, taču tas noteikti ir viņu mērķis ilgtermiņā. "Pēc ugunsgrēka mani uzskati par to, kas ir mājas, ir mainījušies," atzīst Melisa. "Man mājas ir tur, kur ir mana ģimene. Mājas var būt jebkur."

Pievienojieties augošai kopienai, kas sniedz iespēju palīdzēt citiem grūtos brīžos.

Šajā rakstā ietvertā informācija kopš publicēšanas var būt mainījusies.